Spēcīgi un kupli mati ir laba izskata un pašsajūtas neatņemama sastāvdaļa. Diemžēl šī tiekšanās ne vienmēr ir iespējama, jo pat 90% cilvēku visā pasaulē vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojuši smagu matu izkrišanu. Matu novājināšanās un izkrišanas cēloņi var būt dažādi: stress, nesabalansēts uzturs, slikta higiēna, nesabalansēts darba un atpūtas režīms, lietoto medikamentu blakusparādības vai hormonālā nelīdzsvarotība. Proti hormoni ir galvenais ģenētiskās matu izkrišanas cēlonis. Lai gan plikpaurība var būt arī modē, daudzi stiprā dzimuma pārstāvji joprojām baidās zaudēt matus. Galvenais jautājums ir, vai gēnos ieprogrammēto matu izkrišanu var apturēt?
Kāpēc mati izkrīt?
Ģenētiskā matu izkrišana (medicīniski androgēna alopēcija) ir galvas matu zaudēšana, kas rodas matu folikulu iedzimtas spējas neparasti reaģēt uz normālu vīriešu dzimuma hormonu (androgēnu) līmeni asinīs. Šie hormoni izraisa matu folikulu saraušanos, saīsina matu augšanas fāzi un pagarina atpūtas fāzi. Vispārīgi runājot, vecie mati izkrīt un jaunie mati vairs nevar augt, un šī iemesla dēļ sāk parādīties plikpauris. Pirmās plikpaurības pazīmes parasti ir matu retināšana deniņos, kam seko matu novājināšanās paurī. Parasti par plikgalviem sāk kļūt vīrieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem.
Vai ir iespējams apturēt procesu?
Matu novājināšanās un matu izkrišanas gadījumā svarīgākais ir atrast problēmas cēloni un mēģināt to pēc iespējas ātrāk novērst. Sākotnēji tiek veiktas asins analīzes, lai noskaidrotu, vai organismā netrūkst nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu, tiek izpētīti svarīgākie hormoni, novērtēts matu stāvoklis. Ja tiek konstatēts, ka matu izkrišanu izraisa cilvēka ģenētika, ir jāmēģina maksimāli apturēt procesu, piemērojot komplekso ārstēšanu. Šajā gadījumā īpaši svarīgi ir nenogaidīt un vērsties pie speciālista, kad pamanāt pirmās matu izkrišanas pazīmes. Vairāku gadu vai ilgāka kavēšanās var radīt neatgriezeniskas sekas.